Varonis Kirgizstānas un Uzbekistānas konfliktā izglāba 30 kaimiņus no nežēlības


Visas Ziņas

Uzbekistānas ģimene, lietas foto, USAIDŠovasar no Kirgizstānas un Uzbekistānas konflikta iznāca daudz šausmu stāstu, taču parādījās vismaz viens varonis, kurš riskēja ar savu dzīvību, lai glābtu savus kaimiņus.

Uzbekistānas sieviešu grupa viņam uzticēja daudzu dzīvību glābšanu tajā dienā.


Kādu dienu es atrados Uzbekistānas rajonā Ošā, runājot ar cilvēkiem, kuri bija aizbēguši no vardarbības. Viņi atgriezās un viņiem bija jādzīvo ANO bēgļu aģentūras nodrošinātās teltīs, bieži vien bijušo māju pagalmos, kas tagad dega ārpus dzīvesvietas. Uzbeki bija pārvietoti cilvēki, kuri dzīvoja savā īpašumā.



Sieviešu grupa mani veda ekskursijā uz postījumiem viņu apkārtnē. Viena no uzbeku sievietēm pienāca klāt un teica, ka man jānāk viņai līdzi un jāredz kāds tepat aiz stūra.

Tas kāds izrādījās kirgīzu vīrietis 20 gadu vecumā, kurš stāvēja vārtu priekšā uz savu iekšpagalmu un mājām, kuras nebija aizskartas, kamēr apkārtējā apkārtne bija lāpīta.

Sievietes man paskaidroja, ka šis jaunais vīrietis aizsargāja apmēram 30 savus uzbeku kaimiņus, galvenokārt sievietes, jo kirgīzu pūlis nolaidās apkārtnē. Viņš tos ieveda savā pagalmā, pēc tam izgāja, aizvēra un aizslēdza vārtus un viens pats gaidīja pūļa atnākšanu.

Kirgīzu vīrietis palika kluss, kad sievietes stāstīja, bet šajā brīdī viņš ierunājās un man teica, ka kirgizieši, kas tajā dienā ieradās šajā apkaimē, nebija no Oša.

Lai gan pūlis zināja, ka aiz viņa vārtiem ir uzbeki, šis jaunais un slaidais vīrietis viņiem teica, ka cilvēki aiz vārtiem ir viņa kaimiņi un ka viņi, kirgizieši, nav no viņa apkaimes un viņiem jādodas nekavējoties.


Un pūlis aizgāja.

Diemžēl dažiem drosmīgākajiem darbiem un tiem, kas tos veic, ir lemts iziet bez maz vai bez iepriekšēja brīdinājuma.

Es lūdzu vīrieti pateikt man savu vārdu, bet viņš atteicās. Patiesībā viņš man lūdza neko neteikt par to, ko viņš ir izdarījis, vai kur tas noticis, un nofotografēt viņa attēlu. Viņš baidījās. Tā kā viņš joprojām dzīvoja uzbeku vidū, nebija grūti saprast, no kā viņš baidījās.

Viņa anonimitāte ir ļoti žēl, jo viņš bija viens no retajiem cilvēkiem, ko es satiku un kuram bija stāsts par kuru cilvēku varēja lepoties un atcerēties godam. Es gaidīju, lai par to rakstītu, un apzināti neminēju, kurā Oša daļā viņš dzīvo, respektējot savas vēlmes.


Bet es nevarēju atstāt stāstītu par tik drosmīgu un pienācīgu cilvēku.

(Avots: Radio Free Europe Radio Liberty )